Terapeitiskā stomatoloģija
Terapeitiskā stomatoloģija ietver pašas izplatītākās zobu saslimšanas – kariesa un tā raksturīgāko komplikāciju – pulpīta un periodontīta ārstēšanu.
Kariess – zobu saslimšana, kas izpaužas ar lēnu zoba cieto audu (emaljas un dentīna) bojāeju, tiem pakāpeniski zaudējot minerālo komponenti. Rezultātā veidojas dobuma veida defekts. Kariesa „ļaunums” ir tajā, ka pussagrautā dentīna dobumi var veidoties zem ārēji veselas emaljas, un pie nelielas slodzes uz zobu tas var lūzt.
Kariesa galvenais attīstības iemesls – zobu aplikuma baktēriju darbība. Tās savā dzīves ciklā izdala skābes, kas sagrauj zoba emalju un dentīnu. Baktērijas pa smalkākajiem dentīna kanāliņiem, kas caurauž visu zobu, var nokļūt tā dziļumā – pulpas kamerā un izsaukt pulpīta attīstību.
Izārstēt kariesu agrīnās (virspusējā vai vidējā) stadijās ir relatīvi vienkārši: bojātos zoba audus izņem, bet pašu dobumu pilda ar speciāliem antiseptiskiem materiāliem un plombē ar gaismas vai ķīmiski cietējošām masām. Izārstēt vēlīnā (dziļā) stdijā nereti ir sarežģīti, īpaši tajos gadījumos, kad kariozais dobums praktiski saskaras ar pulpas kameru. Šādās situācijās, apstrādājot zobu, pastāv ļoti liels risks bojāt pulpu, tāpēc, lai to saglabātu dzīvu, nepieciešama ārsta augsta darba meistarība.
Nelielu defektu gadījumā kariesu ārstē atjaunojot zoba anatomisko formu (pauguri, bedrītes), krāsu un funkciju, izmantojot jaunākās paaudzes plombējamos materiālus. Ja kariess aptver divas vai vairākas zoba sienas, tad defektu ir labi atjaunot ar onleju (mikroprotezēšana). Šo konstrukciju izgatavo laboratorijā pēc precīza zoba nospieduma. Onleja pilnībā atbilst kariozam defektam un pretējā žokļa zobu košanas pauguriem.
Pulpīts – akūts vai hronisks zoba mīksto audu (pulpas) iekaisums. Akūta pulpīta izpausmes ir neciešamas, pulsējošas sāpes, hroniska – minimālas durošas sāpes, tas var noritēt arī bez sāpēm.
Pulpīta gadījumā ir nepieciešama speciāla endodontiska ārstēšana – nerva izņemšana ar sekojošu zoba sakņu kanālu plombēšanu.
Visi instrumenti, ko lieto sakņu kanālu paplašināšanai ir vienreizējas lietošanas. Jebkuru terapeitisko manipulāciju veic izmantojot koferdamu – lateksa vai gumijas plāksne, kas ārstējamo zobu izolē no pārējā mutes dobuma, tā nodrošinot sterilus darba apstākļus. Koferdams ļauj arī paaugstināt ārstēšanas komfortu kā ārstam, tā arī pacientam. Pareiza ārstēšana un ideāla sakņu kanālu plombēšana dod iespēju saglabāt zobu daudzus gadus.
Periodontīts – zobu aptverošo audu infekciozi iekaisīga saslimšana. Periodontīts veidojas kā kariozā procesa komplikācija.
Pēc patoloģisko izmaiņu pakāpes izšķir periodontīta fibrozo formu, granulomu un cistu. Šīs periodontīta formas ir savstarpēji saistītas. Sākumā slikti izārstētā zobā veidojas infekcijas process, kas no sakņu kanāliem pāriet uz saknes galu un saiti, kas zobu notur žoklī. Zobs kļūst kustīgs, sāp pie mazākā pieskāriena. Paaugstinās ķermeņa temperatūra. Ja organisma imunitāte ir samazināta, tad ap zobu akūta iekaisuma nav un periodontīts norit bez sāpēm. Taču šajā gadījumā ap sakni notiek kaula uzsūkšanās,veidojas granuloma (maisiņš zoba saknes galā), cista (liels dobums), kad nepieciešama daudz nopietnāka ārstēšana ne tikai lai saglabātu pašu zobu, bet arī lai novērstu organisma intoksikāciju ar paša audu sabrukšanas produktiem. Ja cilvēkam ir vairāki periodontīta skarti zobi, veidojas iekšējo orgānu komplikācijas – nieru (glomerulonefrīts), sirds (sirds vārstuļu reimatisks bojājums), locītavu (reimatisks poliartrīts).
Agrāk, pirms endodontijas tehnoloģijas plaša pielietojuma, periodontīta skartos zobus parasti ekstrahēja. Mūsdienās, kad ārsti prot pārārstēt zoba sakņu kanālus, šādus zobussaglabā. Periodontīta ārstēšanu veic vairākos etapos. Tā ietver zoba sakņu kanālu atvēršanu un drenāžu, apstrādi ar speciālām adatām, antiseptiķiem un ultraskaņu, ilgstošu slēgšanu ar ārstnieciskiem materiāliem, un, visbeidzot, zoba sakņu kanālu un defektu slēgšanu.